Ūdens - tā ir DZĪVE



Ar ko sākt?


Veselības koncepcija nav jaunizgudrojums un tā ir sekojoša:


Padzirdīt - ūdens ir kritiski nepieciešams organisma funkciju nodrošināšanai

Attīrīt - no visiem atkritumiem, toksīniem, kas piesārņo un noslogo orgānus

Pabarot - ar pilnvērtīgu šūnu uzturu, barības vielām, minerāliem, vitamīniem, lai organisms spētu pats atjaunot nepieciešamās vietas un pilnvērtīgi funkcionēt

Aizsargāt - no jauniem piesārņojumiem un toksīniem, orgānu bojājumiem.

Lai arī organisma novecošanās programma nav atceļama un visiem tiks īstenota, tomēr tā var tikt palēnināta un padarīta patīkama. Līdz ar brieduma gadiem (un, diemžēl, nu jau arī jaunākos gados), cilvēkam nav jāmokās ar neērtībām vai jācīnās ar slimībām. Organisms pats ir gudrāks par jebkuru cilvēka prātu, tomēr mēs varam tam palīdzēt ar savām darbībām, vai vismaz netraucēt pilnvērtīgi funkcionēt.


ŪDENS – tā ir DZĪVE


Lai ūdens tiktu pilnvērtīgāk izmantots organisma bagātināšanai ar sābekli un minerāliem, un šūnu padzirdīšanai, nepieciešams, lai tas būtu bioloģiski pieejams - vienlaicīgi saturētu tādas īpašības kā sārmainumu (pH vismaz 7,5), zemu virsmas spraigumu, minerālus, būtu negatīvi lādēts oksidēšanās-reducēšanās potenciāls (ORP) un brīvus klāsterus, kuros izvadīt ārā toksīnus un liekos atkritumus. Tāds ūdens ir tīrs kalnu avotu ūdens, bet diemžēl kalnu ūdens nav pieejams visiem. Tāpēc iepriecinoši, ka varam to pagatavot mājās ar Koraļļu filtriem, tāds ir Coral Mine koraļļu kalcija ūdens, ar 60 mikro makro elementiem. Kāpēc Okinavas salas iedzīvotāji, kuri lieto ikdienā šo ūdeni, ir ilgdzīvotāju vidū, turklāt, vecumdienās ir enerģiski un aktīvi?


Cilvēka asins sārmainums ir 7,43. Ja organisms saskābst pārāk daudz un asins pH krītas, organisms ņem minerālus no kauliem (Kalciju) un no muskuļiem (Magniju), lai sārminātu asinis, jo tas ir dzīvībai kritiskāk par kauliem un muskuļiem, ja asins pH nokrīt līdz 7,1, cilvēks nav spējīgs dzīvot. Tāpēc, lai pietiekami sārminātu, minerālus paņem ar rezervi, atlikumu neatliek atpakaļ kaulos un muskuļos, bet tas pārvēršas par sāļiem (kalcenātiem) un nogulsnējas brīvajās vietās - starp kauliem, locītavās un citur, veidojas “apkaļķošanās”. Magnija deficīts var izpausties kā bezmiegs, nogurums, sirds aritmija, kāju krampji un citas nopietnākas problēmas pie lielāka deficīta. Organisms strādā kā vienota sistēma, nevis katrs orgāns pats par sevi.

Sievietēm jo īpaši svarīgi ir uzkrāt kalcija rezerves, jo pēc klimaksa, hormonu darbības izmaiņu rezultātā, jaunas kalcija rezerves vairs nevar uzkrāt, tikai tik, cik uzņemt katru dienu. Svarīgi ir uzturēt kalcija līmeni, jo vecākiem cilvēkiem bieži ir problēmas ar kaulu lūzumiem un sekām (operācijām), tāpēc, lai netērētu kalcija rezerves, nepieciešams par to rūpēties visu mūžu. Mūsdienās mums ir jāmācās dzert ūdens, tāpāt kā mācāmies daudz ko citu, noderīgu savai dzīvei.

Organismu skābina:

stress (ļoti strauji!),

ķīmiska pārtika,

kafija,

saldumi,

gaļa,

atkritumi, kas rodas organismā, lai nodrošinātu orgānu darbību (imunitātes šūnas (leikocīti) nepārtraukti izķer dažnedažādus vīrusus un baktērijas un apēd tos, rodas atkritumi, tos izmet limfā un izvada ar urīnu vai sviedriem, vai caur ādu, ja ir pārāk daudz),

piesārņota apkārtējā vide un ārējie faktori (sadzīves ķīmija, ķīmiska kosmētika, matu krāsas utt.) - organismā nokļūst toksīni.

Jāpiebilst, ka imunitāte var pilnvērtīgi strādāt tikai sārmainā vidē.


Ūdens trūkuma organismā (dehidratācijas) izraisītas saslimšanas.


Ko var dzert un kā?

Svarīgi ir dzert sārmainu ūdeni no rīta tukšā dūšā. Ja vēlamies to darīt pareizi, tad ļoti ieteicams, lai ūdens būtu silts un dzer ar maziem malkiem, tad tas aizies garām kunģim (jo nebūs jāuzsilda) un nonāks uzreiz zarnu traktā, kur mums to vajag dabūt, jo galvenokārt ūdeni organismā uzsūc caur zarnām (kas arī ir svarīgs iemesls uzturēt zarnas tīras). Tas arī veicinās vēdera izeju, iepriekšējās dienas atkritumu izvadi. Nevajadzētu ēst no rīta, kamēr nav izgājuši iepriekšējās dienas atkritumi. Ieteicamais daudzums, cik izdzert no rīta ir 640 ml (21,6 oz). Ļoti ātri cilvēks izveseļojas, ja ievēro principu dzert no rīta ūdeni. Akūtos gadījumos 16 h diennaktī var neēst, tikai dzert ūdeni vai arī taisīt atslodzes dienu katru nedēļu. Tad imunitāte būs vairāk brīva darīt savu darbu, nevis regulāri pārbaudīt, kas atkal ir apēsts. Nav ieteicamas uzkodas starp ēdienreizēm, jo kuņģim vajag arī atpūtas brīžus un mums vajag tukšu kuņģi, lai dzertu ūdeni. Ieteicamais ūdens daudzums diennaktī ir 30 ml uz 1 kg, karstā laikā vai svīstot, sportojot - 40 ml uz 1 kg.

Sārmaino koraļļu ūdeni siltu var dot arī zīdaiņiem un jaundzimušajiem. Pie saaukstēšanās, nelielas paaugstinātas temperatūras (37-38) saindēšanās vai vēdergraizēm bērniem var dot koncentrētu (1 paciņa uz puslitru ūdens, var arī uz vienu glāzi) koraļļu ūdeni ik pa pusstundai, vai iebērt mutē koraļļu pulveri un, uzdzerot ūdeni, norīt (arī bērniem, kas jau ēd ēdienu), tas strauji sasārminās un palīdzēs imunitātei darīt savu darbu.

Regulāri lietojot nepieciešamo ūdens daudzumu organisms pieradīs un sāks pats prasīt. Protams, ka šķidrumu organisms spēj dabūt arī no ēdiena vai citiem šķidrumiem, ko cilvēki lieto, kaut kā jau izdzīvojuši ir arī nedzerot ūdeni, bet tas prasa milzīgu enerģijas daudzumu no šūnām, bet enerģija ir tas kādēļ cilvēks ēd un dzer, nevajag to tērēt bezjēdzīgi. Un tādi dzērieni nepalīdz sārmināt organismu, gluži pretēji.


Sārmainu ūdeni nevar dzert ēšanas laikā - tas atšķaidīs kuņģa sulu un būs traucēta ēdiena pārstrāde un gremošanas sistēmas darbība. Ēšanas laikā var dzert zāļu tējas, ūdeni ar citronu vai citām piedevām vai dabīgas sulas (ieteicams pēc ēšanas).


Dzirdēts, ka kaitīgi ir dzert ķīmiskus, gāzētus dzērienus, paku sulas, kurās ir konservanti un nenormāls cukura daudzums. Bet cilvēkam jāsāk apzināties, ko izraisa ūdens nedzeršana un jāuzņemas atbildība par to, ko viņš dzer ūdens vietā.

Ūdeni varam iedalīt divos veidos – daudzums un kvalitāte. Daudzums – organismā nokļūst nepietiekams daudzums ūdens, lai notiktu visi nepieciešamie procesi: atjaunošana, attīrīšana, izskalošana, izšķīdināšana utt. Tās saucas ūdens trūkuma slimības jeb dehidratācija (pēc tam seko organisma piesārņošanās). Otrā slimību grupa – nepietiekami labas kvalitātes ūdens izraisītas slimības. Tās ir visas parazitārās, bakteriālās, sēnīšu un vīrusu saslimšanas, kuras nododas ar ūdeni. Piem., hepatīts A, dizentērija, salmoneloze. Tātad cilvēks saskaras ar diviem riskiem: 1. Nesaņemt pietiekamas kvalitātes ūdeni, 2. Nesaņemt pietiekamu daudzumu ūdens. Un tad parādās dažādas saslimšanas, kuras var uzņemt arī ar ūdeni un reizēm ļoti nopietnas un cilvēkiem nav saprotams, no kā. Pārējās slimības uzņemas vēl ar ēdienu, caur gaisu ieelpojot vai caur ādu.


Kas izraisa dehidratāciju? Visas slimības sastāv no simptomiem, piem., sausums mutē vai acīs ir simptoms, nevis slimība. Tad ir simptomu kopums – 3 vai 5 simptomi, un ir slimības, kas ir jau daudzu simptomu kopuma rezultāts. Apskatīsim visu kopā gan simptomus, gan slimības, neesam diagnostikas ārsti, bet, lai kaut cik izprastu atšķirības un spētu iedalīt. Simptoms ir organisma aizsargreakcija, bet slimība ir jau problēma.


Simptomi – ir vairāk kā 500 simptomu (galvas sāpes, klepus, sāpes ķermeņa daļās utt.). Parasti vairāki simptomi kopā, tie katru dienu mainās, tāpēc nevar noteikt precīzu diagnozi, jo tie var mainīties pat par minūtēm. Sindromi vismaz ir tikai vairāk kā 60 (-100) (ja sāpes sirdī, tad sirds sindroms, ja plaušās, tad bronhiālais, utt.). Diagnostikā ir vairāk kā 100 (-150) diagnostikas metodes – jo precīzāk diagnostikā noteiks visus simptomus, jo precīzāka diagnoze būs. Ir 1069 diagnozes (slimības).

Dehidratācijas jeb atūdeņošanās simptomi:


1. Sausums rīklē, slāpes – kad izjūtat slāpes, tas nenozīmē, ka jums vienkārši gribas padzerties un papildināt ūdeni organismā, tas jau liecina par dehidratācijas sākšanos.

2. Aizcietējumi, kavēta vēdera izeja, neregulāra vēdera izeja,

3. Paaugstinātas kuņģa skābes izdalīšanās – nemēdz būt palielināts kuņģa skābes daudzums, bet ir samazināts šķidruma daudzums, tādējādi proporcionāli sanāk palielināts kuņģa skābes daudzums (piem., glāze ūdens un 2 g skābe būs 2% skābe; pusglāze ūdens un 2 g skābe būs 4% skābe; vēl mazāk ūdens un 2 g būs jau 8% skābe). Organisms nedod par daudz skābi, vienkārši ūdens ir par maz. Ja par maz skābes, tad gan organisms maz izstrādā, jo šūnas jau ir piekusušas atdot skābekli, ja cilvēks dzer karstu tēju, karstu zupu, aukstu dzērienu, iznīcina kuņģa gļotādu un kuņģim jāpatērē daudz enerģijas, lai atdzesētu vai sasildītu un no šūnām tam tiek ņemts skābeklis - šūnas pēc laika vairs negrib censties tik daudz un sanāk, ka nav kam dot skābi, tādēļ skābes padeves daudzumu samazina.

4. Traucēta aknas darbība, bieza žults – akna nespēj saražot pietiekamu daudzumu žults un ir traucēta žults izdalīšanās, jo tā ir bieza, kam seko akmeņu veidošanās (žults ir par maz un nespēj neitralizēt skābo barību, kas no kuņģa nonāk 12 pirkstu zarnā). Visi žults apmaiņas traucējumi, tādi kā, žultsakmeņi, rūgta garša mutē, skābums rīklē, atvilnis, tas ir nepietiekams ūdens daudzums organismā. Žultij ir jābūt, bet vāji koncentrētai.

5. Sāls kristāli nierēs – nepietiekams ūdens nierēs.

6. Sausa āda – daudz sievietes žēlojas, ka viņām ir sausa sejas āda, iet pie kosmetologiem, smērē dārgus krēmus, bet ādas virskārta ir jau atmirušās ādas šūnas. Tieši tāpat kā bērzam miza, ārējā paliek raupja, sasprēgā, atbirst nost, tāpat arī cilvēkam āda. Tikai smērtējot no ārpuses, bet nemitrinot no iekšpuses lielas jēgas un efekta nebūs, lai arī cik maksās krēms, tas būs tikai uz laiku kamēr lieto krēmu uz ādas. Tāpēc daudzi ražotāji, pievieno silikonus un citas ķīmiskas vielas, lai ārēji izskatītos, ka āda ir mitrināta. Jādzirdina sevi arī no iekšpuses. Arī sausi mati, sausi nagi ar baltumiem, nagu šķelšanās (tam gan var būt par iemeslu arī sēnītes un baktērijas muguras skriemeļos) liecina par ūdens trūkumu organismā.

7. Krakšķošas locītavas, apkaļķošanās locītavās, klikšķi vai rīvēšanās locītavās, skrimšļu deformācija mugurā, muguras disku deformācija, nobīde, osteohondroze, artroze, artrīts, viss, kas attiecas uz locītavām un mugurkaulu – pirmais iemesls – dehidratācija, otrs iemesls – baktērijas un sēnītes, un arī nepietiekami vitamīni, minerāli – piem., sērs.

8. Paaugstināta temperatūra - pārskābināšanās.

9. Intoksikācija, saindēšanās (fiziskās, ķīmiskās, visas) – ūdens ir risinājums visām tām pataloģijām.


Pēc vairāku simptomu kopuma vai ilgstošas to ignorēšanas pāriet uz - Pārskābināšanās slimības no dehidratācijas:


Cukura diabēts – ļoti liels ūdens trūkums organismā. Sirds muskuļa slimības – ūdens trūkums asinīs (biezas asinis, skābekļa bads).

Ateroskleroze – taukainas, sabiezējušas asinis no ūdens trūkuma. Visu veidu hemoglobīna līmeņa izmaiņas – paaugstināts hemoglobīns, ja virs 130 – dehidratācija, jo neviens orgāns nedos vairāk hemoglobīna, kā cilvēkam nepieciešams. Vienā asins pilienā jābūt 10 daļai ūdens un viena daļa eritrocītu, bet pie 7 daļām ūdens jau būs biezas asinis. 150 hemoglobīns ir ļoti, ļoti slikts rādītājs, norāda uz to, ka ūdens nav vispār.

Katarakta – acs lēcas apduļķošanās. Apduļķošanās kļūst ar vien biežāka un cilvēks zaudē redzi, (operācijā aizstāj ar mākslīgo lēcu).

Vecuma tālredzība – arī ir dehidratācijas izraisīta slimība. Visi, kam pēc 45 gadiem redze pāriet plusos, tās ir redzes lēcas dehidratācijas sekas, kas var novest pie tālākām redzes problēmām.

Zarnu saslimšanas - vēderā spazmas no tā, ka maz ūdens un veidojas eritrocītu trombi.

Sauss klepus.

Alerģijas – visas alerģijas rodas no ūdens trūkuma un fermentu trūkuma. Degunā, bronhos, rīklē, neizšķīst sabiezējumi un neizvadās, vajag fermentus un ūdeni. To saasina arī baktērijas, vīrusi un sēnītes, kurus nespēj izķert imunitāte, ja vide ir skāba, trūkst skābekļa, zarnas ir netīras, utt.

Mikrocirkulācijas traucējumi – visos līmeņos. Mazajos kapilāros var iekļūt tikai viens eritrocīts - sarullējies, lai tur iekļūtu. Ja asinis ir biezas, eritrocīti ir salipuši, tie neiekļūst kapilāros, nepiegādā tur skābekli un kapilāri atmirst. Tādi kapilāri arī ir galvas smadzenēs un pie atūdeņošanās, skābeklis smadzenēm nepiekļūst. (Tam labi palīdz ūdens un Pentokan (nogādā šūnā Nātriju un izvada Kāliju) – tūlītēja iedarbība.) Tīklenes atslāņošanās, kam var sekot redzes pasliktināšanās vai zudums.Fermentu (enzīmu) trūkums – ēdiens pārstrādājas zarnās, pateicoties pietiekamam ūdens un fermentu daudzumam, ja ūdens ir maz, vide ir skāba – ēdiens nepārstrādājas, un fermenti iet zudumā. Nepieciešami tieši augu valsts fermenti.

Bronhiālā astma – biezas gļotas, kas aizķepē limfātiskos izvadkanālus. Gļotas un krēpas vienmēr vajag mīkstināt un atšķaidīt, lai varētu izvadīt caur bronhiem, tāpēc tā ir dehidratācijas slimība, jo trūkst ūdens šim procesam.

Depresija – organisma pārskābināšanās, jo trūkst ūdens.

Nervu sistēmas darbības traucējumi vecākiem cilvēkiem – smadzeņu šūnu atmiršana un izžūšana ūdens trūkuma dēļ. Ne gluži jau Alcheimer bet vispārējā demence (dementia) – kad cilvēks nav pavisam slims, bet slābans, ļengans, gulšņā, knapi runā, vāji reaģē, nav enerģijas, vienkārši cilvēks novājināts, to sauc par taktisko demenci – nopietna dehidratācija, ko izraisa tikai uzturvielu un skābekļa trūkums.


Paskatieties, cik daudz slimības un praktiski visas slimības ir no ūdens trūkuma. Kad cilvēks nav ēdis vairākas stundas, tad jau jūtas krietni izsalcis vai pat badā, dažiem pasliktinās garastāvoklis, citi paliek pavisam īgni, bet to nesaistam ar ūdeni. Bieži vien organisms signalizē par ūdens trūkumu (enerģijas un skābekļa), bet mēs to saprotam kā gribēšanu ēst un ūdens vietā uzņemam ēdienu. 

Ūdens trūkums organismā ir pirmais ar ko jātiek galā, ja vēlas uzlabot veselības problēmas. Traucēta ūdens uzņemšana noved pie skābekļa un uzturvielu trūkuma, un saindēšanās.


Ūdens sagatavošana ir vienkārša


Vēlams attīrīts ūdens - dzeramais ūdens - 1,5-2 litri. Vienu paciņu iemet ūdenī un pēc 5 minūtēm var dzert sārmainu, minerāliem bagātu, strukturētu ūdeni. Ūdens krūzi turēt apsegtu ar tīru drānu un izdzert dienas laikā. Paciņu var izžāvēt un saglabāt, ja būs nepieciešams kādreiz lietot kā sorbentu, aktivētās ogles vietā, jo Koraļļu pulveris ir 200x spēcīgāks sorbents par Aktivēto ogli, turklāt, tas nepielīp pie zarnām, bet palīdz tās attīrīt.


Lai iegādātos produktus un saņemtu 20% atlaidi, nepieciešams reģistrēties savam Kluba atlaižu kartes numuram.

Reģistrācija





Ūdens mūsu organismam un šūnām nepieciešams kā šķīdinātājs. Lai attīrītu aknas, nieres, asinis, limfu, nepieciešams tīrs, bioloģiski aktīvs un dzīvs ūdens. Koraļļu ūdens dod enerģiju, nevis atņem to, atbrīvo organismu no toksīniem, izskalo vīrusus, baktērijas, mikrobus un dod pārsteidzošus rezultātus organisma vispārējā stāvokļa uzlabošanā un liekā svara zaudēšanā.

Nākamais solis pēc Ūdens dzeršanas seko Attīrīšanās un organisma bagātināšana ar minerāliem un vitamīniem, jeb šūnu uzturs.




Turpinājumā vēl vairāk informācijas par ūdeni, ja problēmu cēloņi Jūs ir ieinteresējuši..


Pamatā ņemtas pieredzējušās ārstes Olgas Butakovas lekcijas: ārste, kura vairāk kā 15 gadus veltījusi, lai izpētītu arī ūdens ietekmi uz organismu un dzīvību.


Enerģija. Ūdens ir pati galvenā tēma dzīvē, kuru vajag izpētīt. Pastāv tikai 5 enerģijas avoti, kuri ir paredzēti, lai mēs dabūtu no tiem enerģiju, visi pārējie enerģijas avoti, kurus mēs domājam, ka viņi pastāv, ir tikai dažādas metodes, ar kuru palīdzību aktivizēt personīgo iekšējo enerģiju iespējas. Mūsu iekšējie enerģijas avoti ir mūsu šūnas un orgāni, kas uzglabā mūsu enerģiju. Un ir ārējie enerģijas avoti, kuriem mēs varam pieslēgties un uzlādēties. Iekšā mūsos notiek pastāvīga uzkrāšanās, pārformēšanās, transformācija. Enerģija nekur nepazūd un neuzrodas, tā vienkārši pāriet no vienas formas citādā. Tāpēc mūsu šūnu enerģija, kas mums ir ielikta ģenētiski uz 100 un vairāk gadiem, cik mums ir paredzēts dzīvot, ir saistīta ar šūnu enerģijas resursiem, to sauc par ģenētiku.


Ūdens – ir unikāla būtne, dzīva būtne, informācijas uzkrājējs – planētas viela, pateicoties kurai, mēs dzīvojam. Un iemācīties pareizi saprast ūdens īpašības, būtību ir viens no mūsu svarīgajiem uzdevumiem. Dabā ūdens atrodas dažādās kvalitātēs un stāvokļos – gaiss, ābols, virs zemes, zem zemes, okeāni, arteriālais ūdens – dzīvs ūdens, skābs, sāļš ūdens, ir saldūdens, sārmains, un skatoties no tā, ūdens īpašības kategoriski strauji izmainās. Dabā esošais ūdens būtībā ir koncentrēts un visvairāk atrodas sāļā veidā, jo ūdenī ir ļoti daudz minerālu, un tie izplūstot no zemes, padara 90% ūdeni nelietojamu cilvēka uzturā, jo satur pārāk lielu minerālu koncentrāciju. Un tā ir ļoti liela nelaime uz pasaules, jo šobrīd pudele ar tīru ūdeni maksā vairāk, kā pudele naftas. Ir reģioni, kur ūdens nav vispār, ir, kur ūdens aiztek prom. Tuvākā laikā tie visi kari, kas notika dēļ kādas cilvēku psihikas, nākotnē notiks dēļ ūdens avotiem. Dabā ūdens ir izvietots ļoti nevienmērīgi, kādam ir ļoti daudz ūdens, citiem ļoti maz, tas arī ir atkarīgs no daudziem iemesliem. Un, ja mums ir paveicies, un mums ar jums ir ļoti paveicies, jūs pat iedomāties nespējat, cik ļoti mums ir pavecies, ja mums ir iespēja 2x dienā iet vannā/ dušā, 4 miljardiem cilvēku uz planētas, praktiski ir liegta šāda iespēja, jo viņi dzīvo vai nu ierobežota ūdens daudzuma zonā, vai pilnīgi sausā klimatā. Un tāpēc dažiem cilvēkiem nav iespējas pat izdzert 0,5 l ūdeni dienā, viņiem tā ir neiespējama ekstra. Un ļoti svarīgi, lai mēs to saprastu, jo kad mēs ieslēdzam veļasmašīnu, mēs tērējam vairākus desmitus vai simtus l ūdens, vannā 150 l, tāpēc vajadzētu apdomāt, cik ekonomiski izdevīgu daudzumu veļas mēs liekam mazgāties veļasmašīnā. Jo Pat vairākās pilsētās Krievijā ūdens ir tehnisks un nav dzerams. Ja kāds izdzers glāzi ar neattīru ūdeni, cilvēki var saindēties, piem., izplatoties E.coli baktērijai vai Hepatītam A, saslimt var vairāki cilvēki vienlaicīgi. Tāpēc mēs visus brīdinām, nevajag dzert ūdeni no krāna, var būt jebkādas problēmas, saistītas ar avotu piesārņojumiem. Un vēl jo vairāk mēs esam laimīgi cilvēki, jo mums ir pieeja tīram, svaigam, dzeramajam ūdenim, varam to dzert cik vēlamies - vai mēs to novērtējam? Un rezerves dzeramajam ūdeni arī ir koncentrētas mūsu dabā, kā priekšrocības mums, mūsu un tuvākajās valstīs.


Pastāv vairāki veidi, kā mēs varam saņemt šo enerģiju. Galvenais mūsu enerģijas avots ir saule, dēļ tās mēs ņemam fotonus (elementārdaļiņas, elektromagnētiskā lauka kvanti), dažāda spektra radiāciju, viļņus, pastāv dažādas teorijas, bet enerģiju mēs ņemam no saules. Gaiss ir iekonservēta saules enerģija. Paši mēs sastāvam no atomiem - skābekļa, ūdeņraža un oglekļa. Pie noteiktiem apstākļiem šie atomi savienojas un izveidojas unikāla, dzīva struktūra – Ūdens. Pret ūdeni mums vajadzētu izturēties pavisam savādāk kā mēs to darām. Ūdens ir absolūti dvēselisks, enerģisks, dzīvs mūsu dabas objekts un viņš (nevis tas) ir jāciena. Ūdens slēpj sevī milzīgus noslēpumus, ūdens tā arī ir dzīve.

Galvenais jautājums ir KĀPĒC, ja jums nav jautājuma Kāpēc?, tad Cik? nav nozīmes. Tad jūs iemācīsieties izprast, ko nozīmē Ūdens, kā viņu bagātināt. Ūdens ir viens no Dieva instrumentiem, ar kuriem viņš pārvalda Zemi, jo visa informācija, kas ir uz zemes, glabājas ūdenī. Neviena pilīte pa miljards gadiem nav aizlidojusi no mūsu planētas, jo atmosfēra cieši tur jebkuru pilīti, ja gadījumā kaut kur izveidosies caurums un ūdens sāks aizlidot, tas nozīmē – aizlidos informācija, aizlidos enerģija, un Zeme izbeigtu savu pastāvēšanu. Līdz šim tas nav noticis. Mēs nezinām ūdens lomu mūsu dzīvēs, nezinām kādā veidā viņš izpilda šo informācijas glabāšanas lomu, tikai pieskaramies šim lieliskajam noslēpumam.

Ūdens mēdz būt, labs, ļauns, mīksts, ciets, visāds. Ūdens var noslīcināt cilvēku un var to glābt, var iznīcināt arī visu dzīvo uz planētas. Mums jāciena un jāsargā ūdens, mums jāzina par ūdeni pēc iespējas vairāk. Mūsu organismā notiek procesi, kas dod mums ūdeni, pat mūsu smadzenes sastāv no ūdens. Pat pats saturīgākais cilvēks sastāv no 98% ūdens. Starp citu, kad mēs piedzimstam, mēs 90-80% sastāvam no ūdens, bet kad cilvēks mirst, tad tikai 50% sastāv no ūdens. Tas nozīmē, ka ūdens kaut kādu iemeslu pēc pamet mūsu ķermeni un attiecīgi mēs sākam novecot. Vecums kā tāds nepastāv, tas vien nozīmē, ka ar saviem spēkiem vairs nav iespējams sevī uzņemt pietiekamu enerģijas plūsmas līmeni un galvenā plūsma, kuru mēs pārstājam uzņemt – tas ir ūdens. Jo elpošana saglabājas līdz pēdējam brīdim, līdz brīdim, kad pametam ķermeni. Bet ūdens mūsu organismā atrodas tik unikālā stāvoklī, ka viņš visu laiku ir mainīgs. Gribētos, lai jūs, ja to jau nedariet, sāktu mīlēt ūdeni, cienīt, sazināties, bagātināt, svētīt, pateikties ūdenim. Cilvēks bez ūdens var izdzīvot vien 3 dienas.


Galvenais nāves iemesls nav infarkts, sirds slimības, insults, elpas apstāšanās. Ir tikai viens iemesls nāvei – kad šūnas atmirst un nepiegādā smadzenēm asinis un tas ir – skābekļa zaudēšana, citu iemeslu nav. Piem., cilvēkam ievainojums un viņš nomirst, jo tek asinis, asinis paliek mazāk un nepiegādā vairs skābekli smadzenēm un cilvēks nomirst. Vai sirds asinsvadu aizsprosto holesterīns un asinis (skābeklis) vairs neaizplūst līdz sirdij, cilvēks mirst, ja spētu piegādāt skābekli pa otru pusi, cilvēks varētu dzīvot. Jo patiesībā cilvēks var dzīvot bez rokas, kājas, nieres u.c., bet bez skābekļa nevar. Vienīgais, ko šūnai vajag, lai dzīvotu ir kvalitatīvi rezonatori: eksistē 3 minerāli, no kuriem ir atkarīga dzīve – nodrošina cilvēka dzīvošanu:

Skābeklis rada vilni, kas kalibrē šūnas. Dod šūnai enerģiju dzīvot. Ja skābeklis pieplūst, šūna saņem viļņus un zina kā viņai sarauties, uzņemt un izdalīt vitamīnus un minerālus. Līdz ko viņai skābeklis nepiekļūst vienu minūti, šūna zaudē šo spēju. Bez visa varam dzīvot, bet ne bez skābekļa. Šūna bez skābekļa nevar izdzīvot ilgāk kā 2 minūtes, pēc 2 minūtēm tā mirst, tāpēc tas ir ļoti svarīgi. Skābeklis nekad nav gaisā mūsu organismā, gaiss mums organismā nav. Skābeklis mūsu organismā atrodas ūdenī. Tāpēc otrs iemesls nāvei ir ūdens trūkums, bet tas ir iemesls, kas rada sekas - skābekļa trūkumu. ŪdeņradisOgleklis.

Cilvēks sastāv no šiem mikroelementiem. Kad ir ūdens trūkums, notiek saskābināšanās – skābeklis aiziet, un paliek ogleklis (skābs). Saskābināšanās noved pie saindēšanās, rodas slimības no intoksikācijas. Ja cilvēkam vispirms ir ūdens trūkums, tad tam seko saskābināšanās, kas noved pie saindēšanās un visbeidzot - vīrusu intoksikācijas. Un vēl trešais iemesls – ja ūdens trūkst, tad nenotiek uzturvielu/ barības vielu uzņemšana: barības vielas ir – 12 minerāli, tai skaitā skābeklis un ūdeņradis. Viss, citu iemeslu nāvei nav. Minerāli savienoti caur skābekli, ūdeņradi un oglekli saucas aminoskābes. Aminoskābes ir tie paši skābeklis, ūdeņradis, ogleklis, bet dažreiz plus cinks, citreiz plus sērs utt.


12 konstantes definē cilvēka dzīvi. 12 orgānu sistēmas. Ja kāda no 12 ir stipri traucēta, jebkura no 12, tad cilvēks mirst. Asinsspiediens stipri izmainīts, cilvēks mirst. Temperatūra pārāk izmainīta, cilvēks mirst. Bet lūk, kas notiek – ja ir pazemināts ūdens, tas noved pie:

asins sabiezināšanās –>

paaugstinās arteriālais asinsspiediens, lai izpumpētu biezās asinis cauri ->

sirdsdarbības traucējumi (paaugstinās sirdsdarbība) –>

paātrinās elpošana (ieelpu izelpu skaits palielinās) –> palielinās hemoglobīns.

Samazinās urīna daudzums –> saskābināšanās, pH samazinājums -> vienlaicīgi tas noved pie bilirubīna paaugstinājuma, jo urīns ir maz un attīrīšanās nenotiek, rodas saindēšanās un agrāk vai vēlāk pārtrūks bilirubīna procesi. Cukura paaugstināšanās, jo cukurs neizskalojas no organisma. Tam seko holesterīna paaugstināšanās, jo asinis kļūst vēl biezākas, līdz ar to vēl taukainākas; vienlaicīgi pieaug ķermeņa svars. Ja organisms piesārņots, savairojas baktērijas, tas noved pie temperatūras un leikocītu paaugstināšanās. Sanāk tāds apburtais loks. Urīns kļūst koncentrētāks un rodas saindēšanās, jeb intoksikācija.

Ja dzertu 2 l ūdens, tad būtu 1,5-2 l urīns un neviena no šīm problēmām nebūtu. Ja sākumā 0,5 l ūdens un 1 l sula no veikala pakām, tad vienalga visas kaites pēc sarakstiņa, saskābināšanās, pH, utt.. Ja nav ūdens, bet kakao, kompots, tēja, kafija - uz to vēl tērējas milzīgs daudzums enerģijas, lai no tā iedzertā izdabūtu ārā ūdeni, kuru organismam nepieciešams izmantot, kas noved pie paaugstināta asinsspiediena, paātrinātas sirdsdarbības, elpošanas paaugstināšanās un hemoglobīna paaugstināšanās, tas noved pie šausmīgas lietas – hipoksija (skābekļa pazeminājums – dzīvībai svarīgos orgānos izraisa neatgriezeniskus bojājumus).

Ja uzturā lieto daudz gaļu, zivis, maizi, pikantus un asus ēdienus, tad ūdeni nepieciešams daudz vairāk un noteikti vismaz 1,5l. Ja lieto tikai dārzeņus un augļus, tad nav nepieciešams tik daudz ūdens, pietiks arī ar 600 ml. Jo vairāk cilvēks ēd, jo vairāk viņam jālieto šķidrums, tomēr pirms noregulēt ēšanas režīmu, vispirms ir jānoregulē dzeršanas režīms. Bet vidējo uzturu skatoties - ūdens mazāk par 2-1,5l dienā noved pie intoksikācijas vai hipoksijas, bet hipoksija + intoksikācija = nāve. Tāpēc nomirt var ātri, ja nedzer ūdeni vispār – pēc divām dienām nomirst. Mirt var lēnām, ja pakāpeniski samazina ūdens daudzumu organismā, lēnām viss apgrūtināsies, atslēgsies un pārstās strādāt. Var vēl lēnāk mirt, ja visu ūdeni aizstāj ar tēju, kafiju, kakao, sulām – tad organisms vispār neko nesaprot, it kā saņem šķidrumu, bet nieres nestrādā, sirds strādā sliktāk, enerģija visa aiziet uz to, lai no šķidruma izfiltrētu ūdeni, uz to tērējot minerālus, kurus savukārt paņem no rezervēm, ja tās ir beigušās, tad ņem no kauliem, skrimšļiem, muskuļiem utt. Jebkurā gadījumā, izjaucot darbību dzīvībai svarīgajām 12 konstantēm, kuras Dievs mums apzināti devis, normālu procesu var atgūt ar 1,5 – 2 l ūdens diennaktī, ja nav ielaistas nopietnas veselības problēmas. Dievs mums devis konstanti, kuru mēs jau esam dzīvē pazaudējuši, vienkārši pazaudējuši – tā saucas –

1,5-2 litri

1) tīrs

2) šķidrs

3) strukturizēts, lai netērētu enerģiju sastrukturizējot

4) mīksts

5) mineralizēts

6) negāzēts

7) garšīgs ūdens, sārmains, (vai neitrāls. Sārmains jau ir ātrā palīdzība, bet ūdens var būt neitrāls). Bet cilvēki dzer skābu, jo šobrīd ūdens ir ļoti piesārņots, netīrs, skābs, ar vīrusiem, parazītiem, antibiotikām u.c. zāļu atliekām tajā, kancerogēniem, pesticīdiem utt. Ja šī konstante turēsies līmenī, tad organisms var cīnīties cik ilgi vien vajadzēs ar pārējo.


Mēs sakām: “Mums ir stresi.”, organisms saka: “Nekas traks, ja organismā ir ūdens, tad adrenalīns izvadās caur asarām, sviedriem, urīnu. Ja nav ūdens, tad adrenalīns paliek organismā, jo nav ar ko izvadīt (adrenalīns + kortizols (kas rodas stresa rezultātā) = depresija, bet ilgstoši tāds stāvoklis noved pie pašnāvnieciskām tieksmēm). Tāpēc pirmā palīdzība pie stresa ir dzert ūdeni, vismaz puslitru KARSTU (40 grādu) vai koncentrētu Koraļļu ūdeni (1 maisiņš uz puslitru). Var papildus lietot H-500 un Pentokan, tas palīdzēs ātri atgūties un pasargās organismu, bagātinot ar minerāliem un antioksidantiem. Cilvēki pieļauj kļūdu, kad kādam ir stress, uzreiz pie stresa dod dzer aukstu ūdeni, jo domā, ka atvēsināsies, bet no auksta ūdens cilvēks nesvīst, (bet vajag izsvīst). Bet no šausmām cilvēks krīt bezsamaņā, jo adrenalīna līmenis uzlec pārāk augstu (piem, suni pārbiedēs, viņš apčurāsies, tā strādā dabas aizsargmehānisms). Ja jūt, ka ir liels stress vajag iedzer 0.5 l ūdens, citādi nāksies raudāt, vai atspiesties ☺


Tālāk ēdiens – netīrs, (ekoloģisks). Ja cilvēks uzņem 2 l tīru ūdeni, lai arī cik netīrs ēdiens nebūtu, lai arī cik uzņemtu indes, caur veselām nierēm viss izvadīsies ārā. Tātad ūdens ir vienīgā aizsardzība pret netīru, ekoloģisku, mirušu ēdienu, ķīmisku, ar etiķi, cukuru, sāli. Bet, ja cilvēks to zinot, dzer citus šķidrumus, tad tur neko nepadarīsi, ja muļķis, tad tas uz visu atlikušo dzīvi un viņš turpinās dzert tēju, kafiju, sulu, kakao, alu, kvasu utt. un slimos, un dzīvos kā vecs jau ap 57 gadiem. Japāņi jau sen to ir sapratuši, un viņi nevienam par to nestāsta, viņi dzer tikai ūdeni, jo īpaši padzīvojuši ļaudis, un dzīvo ilgus gadus enerģijas pilni. Viņi pat to nedara tik apzināti, viņiem vienkārši tas ir pats par sevi saprotams, viņi pat neiedomājas, ka var dzert kādus citus dzērienus ūdens vietā, viņiem tas šķiet vienkārši, pieiet, pasmeļ ūdeni un izdzer, kāpēc kaut ko sarežģīt. Jūs neatradīsiet nevienu pavecu japāni, kurš dzer pepsikolu, kokakolu. Maksimums ir nedaudz tēju - tējas ceremonijās, vai nedaudz kafiju, bet nedomāju, ka to dzer vecākie japāņi, tāpēc arī viņi tik ilgi dzīvo. Bet ko mūsu vecenītes pirmkārt? – Tēju, kafiju!




Daži fragmenti no medicīnas doktora Fireidona Batmanghelidža (Dr. Fereydoon Batmanghelid) grāmatas „Ūdens veselībai”


Dr. Fireidons Batmanghelidžs (ASV) studējis Fettes koledžā Skotijā, pēc tam pabeidzis medicīnu Londonas universitātē pie Sera Aleksandra Fleminga (Nobela prēmijas laureāta – penicilīna izgudrotāja). Bijis praktizējošs ārsts Lielbritānijā, pēc tam atgriezies Irānā un vēlāk pārcēlies uz ASV. Dr. F. Batmanghelidžs ir starptautiski pazīstams autors, ilgus gadus pētījis ūdens dabiskās dziedinošās spējas. 20 gadu garumā lasījis lekcijas daudzās pasaules valstīs.


Ūdens nozīme organismā

"Organismā, kurš ir piesātināts ar ūdeni, asinis parasti satur 94 % ūdens.

Eritrocīti ir savdabīgi „ūdens maisi”, kuros glabājas hemoglobīns. Ideālais ūdens saturs šūnā ir 75 %. Pateicoties tam , ka pastāv starpība starp ūdens saturu šūnā un ārpus tās, rodas ūdens osmotiskā kustība. Šūnu membrānās ir simtiem tūkstošu strāvu ģenerējošu jonu sūkņu, kas atgādina turbīnas hidroelektrostaciju aizsprostos. Caur tiem plūstošais ūdens tos iedarbina, vienlaicīgi nodrošinot ķīmisko elementu apmaiņu (piemēram, nātriju un kāliju).


Tikai ūdens, kas nav nekādi saistīta un brīvi pārvietojas, ūdens, kuru jūs dzerat ir spējīgs radīt hidroelektroenerģiju šūnu membrānās. Ūdens, kas nokļuvis organismā agrāk un ir iesaistīts citu funkciju izpildē, nevar visu pamest, lai ražotu enerģiju. Tāpēc ūdeni ir jāuzskata par vislabāko tonizējošo līdzekli un tas jādzer regulāri visas dienas garumā. Viena no ūdens kā enerģijas avota, priekšrocībām ir tā, ka jebkurš daudzums liekā ūdens tiek viegli izvadīts no organisma. Tas „saražo” enerģiju, papildinot krājumus šūnās, un pēc tam brīvi atstāj organismu, izvadot šūnu darbības rezultātā radušos toksiskos savienojumus. Normālā situācijā organisms ūdeni neaiztur.

Kad cilvēks neizdzer pietiekamu daudzumu ūdens un tā organisms to zaudē, šūnas atdod tajās uzkrāto enerģiju. Tad tās kļūst vairāk atkarīgas no enerģijas, kuru saņemam no pārtikas, nekā no tās, ko piegādā ūdens. Šajā gadījumā organismam nākas nodarboties ar tauku uzkrāšanu un jāizlieto olbaltumvielu un cietes krājumi, jo tos ir vieglāk sadalīt enerģijas iegūšanai nekā taukus.

Tieši šis ir iemesls, kāpēc tik liela daļa cilvēku cieš no liekā svara. Viņu organismi ir pastāvīgi aizņemti ar ārkārtas pasākumiem cīņai pret ūdens trūkumu.

Nervu signālu pārraides ātrums smadzenēs un nervos ir atkarīgs no nātrija un kālija spējas ātri šķērsot šūnu membrānas abos virzienos visā nervu garumā. Brīvi šķērsojot šūnu membrānas, ūdens iedarbina jonu sūkņus, nodrošinot mikroelementu pārvietošanos.

Jonu sūkņi spēj ģenerēt elektrisko strāvu. Tas nozīmē, ka brīva pieejama ūdens klātbūtne nervu audos paaugstina nervu signālu pārraides efektivitāti. Ūdens, kas osmotisko procesu rezultātā tiecas iekļūt šūnā, darbina jonu sūkni, ražojot elektrisko enerģiju, nogādā šūnā nātriju un izvada kāliju. Tas notiek līdzīgi kā hidroelektrostacijās, kur ūdens, griežot turbīnu lāpstiņas, ražo elektroenerģiju.


Līdz šim ir valdījis uzskats, ka visas enerģijas avots ir ATF (adenozīna trifosfāts), kas „sadegot” dod „siltumu” visu ķīmisko reakciju uzsildīšanai. Savukārt ATF iegūst no pārtikas produktiem. Tāpēc līdz šim ūdens netika uzskatīts par organisma enerģijas avotu."




Vietnē izmantoti oficiālie Coral Club

informatīvie materiāli

© 2019 CoralDew

  • YouTube
  • Instagram
  • Facebook